Indian Antiquary Vol 25

Author(s): Richard Carnac Temple
Publisher: Swati Publications

Page 224

218
THE INDIAN ANTIQUARY.
CAUGUST, 1896
(bāi nilke pande) amme. Ammā nina bēle yenky tūvodu, piratti põyinde. Yena bēle dane tuvā, dāne kalpa magā, kāde pottya, näda buleta ande, yena bēle tūvană arasulu tūtery, mechchandi arasuļu mechchidery, korana sēji kortery ande amme.
Nina bele tüdu kalpande saleyuiji ande mage; pira'vottugu aime mage Belgulagy pöyery. Amme bendi bēle pancha divitige pattydy magaky tūpāye, mārnemi kammoda bēle bentinety onji kappeda rūpu bente. Itu bēle bentināvuandu, kappeda bēle mātra bendināvnägiji, aiky kanny hirdinávu āyji, kei hirinăua ayji, kāry birdinávu hirdinău ägiji ande mage. Rāma Rāma Bermettyē ! tupinäkuļu tütery, mechchunäkulu mechchidery. I kode puttya, nady buļeya, yena bēlegy vūne kūre pandanē, indini arasu kēnderyda äneda kūrygv yenany kattady, kudreda chabukuda kuttāvery, yena māna hina malpery, yany ittydų dāne andy magā andery. Tăng patti muttu muriny tirty pädye, tana sontada bisatti dette, tana kekkilygų pādonde, tana jiva tāny dettonde.
I põyada pūlamma nina muttu muri yang badayende mage. Amme keri mage bēledy buddivante andydy nāly rājyogu vartama punda, Belgulada arasu magany lepudyerij. Amaddu yechcha bēle Belugulațy mage bende. Yēlu gandakattye Bermereny nilete, yēly nileta kudoku yelu very dērerekulenynilete, sara kambo battada nüttirava kamboda bēle, rambe Dāta kada bule, sule gu di badūrada bēle bende, näga kalluda bēle bende, sāra bākily onji bākily bēle bende, singa murugo lytanda bēle bende, lotanda āne kodre bēle bende, Bēlūrudda onji kūlu bēle yichcha bende mage. Kollūrugu batte dēvastāna kattye Mukāmbikeng nilete. Trnādygy pöye devastāna kattye dēvery kuleny nilete. Nagaroņu bēle bende. Kārlada arasu Bairana Sūdery i vartama kēnderg, lepodyern ; yena rājyodu bēle benodu andery. Āye, sāra kambo battadada bēle, nutturuvo gombeda bēle, rambe nätakada bēle, Süle guļi budaranda bēle bende; boţtuda pādegu põlā, Gummada Sāmi bēle bennändery (arasu). Gummada26 Sami bēle bende, Banta Kammo, märnemi kammo maltenāye; angaņonda bēle bende, hachchigonji aiva käyi, pattle käntyara (püvvo) kuppo mijatu kāyire kondále, Kārļa aisarālu kūdule, Gummada Süming nile malpulende. Kārļa aisarāļy kūdundalā Gummadany sarūtā malpere küduji. Sarta malpere kūduji Kalkudā bēle bendi sēji sambala nikky korpundo, sarta maltu nirmitada aiky bēle seji korpenderu. Āvujya (kartuļende) datta kai pādye, pira hāsy kally koriye, Gummadany nirmye, yena sēji pālane pādle; inigy yāny illy budodu battady padyrādu varuso ändy kartonde. Ini alkade portu Andy, posoda yölyandų, mari dina adiulla portuga balla, nikkäpi sēji pālane korpe andery arasıļu.
Manadāni põge, yena rājyoda bēle bendi Kalkadang bête rājyoqa bēle benyare budaye andery; yedata kai balata kāry kaleyery. Rāma Rāma Bermmetti! Karto! alevu alepāyaru (tirgūdų) kubelydų būrtiery (haly maltery); Ire rājyodu yāny ațaddy buraye (labādi), bandi niry muttaye, köpo kurdadu mana bugaļudu. Yönūrugu põye.
Onji kaity onji kārydy Yēņūruļu kartu arasu Timmanājilendudų, are rājyoga binnaşanda bēlegy pöye. I bēledy buddivantege, yena rajyodu bēle benodundery. Ayyayya karto ! kai ijji karto, käry ijji karto, yāny yencha bēle benikēnde; Kārlada arasu Bairy Sürdery yena kai kārg gettery, bēle rājyodu bēle beniere küdandyndydy, anda ūraye, handi nirų muttayendydg, rājya bududu i rājyogu batte karto ande. Nina jāti, sarikereny lepudve i bēleda nota paņodu andery. Yānų kalti bēlengāyagy pany pang proyereky yāny bēle benayena karto ande; iye bennändery. Batta dada bēle madávere angaņoda bēle, Gummada bēle bende, Kürladdy onji kõlu bechcha bēle bende, banta kammoda bēle, märnemi kammoda bēle, Banta Kammoda mēlydy tana pratir ūpu bēle bende.
Anne Yēņuruļu bēle malpānaga tangadi Kellatta Mārnāddy pandola, yena anne põdu padirūdy varuso andy, yena annany kaņog kondu hūyini ijji, kebi konda kēņiji, totande tõļu mujjundu, tūvande kaộny nalipundu. Anna nātogu penky povody, yena annany volledala nādų pattoda andydy, aạnagy mukkunde neitu mūji achchi belloqu podike kattyoļu, pērydy
» This statue of Gummada is about 56 feet in height.